Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas viedoklis par valsts un pašvaldību iestāžu sadarbību ar industriju ārkārtas situācijās

Sabiedrībā pēdējās nedēļās norisinās diskusija par ārkārtas stāvokli un tā izsludināšanu pavasara plūdu dēļ atsevišķos novados un pilsētās. Lēmuma pieņemšana vedina domāt par daudziem jautājumiem - apdraudējumu iedzīvotāju drošībai kopumā, lēmumu pieņemšanu par ārkārtas situācijas esamību, atbildīgo valsts un pašvaldību iestāžu koordināciju plūdu radīto seku likvidācijā u.c.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (turpmāk – Federācija) vērš uzmanību uz risinājumiem nākotnē, lai drošumspēja, kas iezīmēta jaunajā Nacionālās attīstības plānā tiktu nodrošināta pašos pamatos – fiziskās un īpašuma drošības izpratnē. Federācijas biedri uzskata, ka drošības jautājumiem jāmobilizē atbildīgos resorus, iedzīvotājus un uzņēmējus līdzīgi kā to spēj Lielā talka. Vētras un plūdi Latvijā pārbauda mūsu spēku un vienotību ik gadu, tomēr ik gadu esam liecinieki domstarpībām par rīcību ārkārtas situācijās un pats ļaunākais – vērojam līdzcilvēku nedrošību un apdraudējumu.

Šobrīd iedziļinoties praktiskai gatavībai stāties pretī ārkārtas situācijām, jāsecina, ka par rīcību ārkārtas situācijās iedzīvotāji ir vāji informēti un sagatavoti, savukārt pakalpojumi un preces – valsts materiālās rezerves nav nodrošinātas, pašvaldību resursi ierobežoti.

Ārkārtas situāciju pārvaldība un drošība, jau gadu no gada ir redzama situācija, kur valsts līmeņa krīzes vadības padome, tiek sasaukta tikai , kad plūdi vai krīze jau sākusies. Ir jāveicina beidzot krīzes pārvaldības un civilās aizsardzības pasākumu apmācību kopums valstī, kas gatavo jau savlaicīgi reģionālo un valsts līmeņa krīzes pārvaldības institūciju savlaicīgu apmācību, un sadarbības apgūšanu. Valsts līmeņa krīzes vadības padomei, jāsanāk kopā , gatavojoties krīzēm , jau ilgu laiku iepriekš, gatavojot esošo resursu labāku pārvaldību, un vadības sistēmu gatavības pārbaudi.

Iepirkumu sistēmas elastība, lai panāktu iespējami lielāki elastību, būtu jādod iespējas ierobežotā apjomā vietējā reģiona vadībai izsludināt apdraudējumu vai ārkārtas stāvokli reģionā, precīzi formulētā veidā, ar viņu resursu iespējām. Evakuācijas gadījumiem jāgatavojas savlaicīgi veidojot līgumus, par iespējamo krīzes apdraudējumu iedzīvotāju izmitināšanu un aprūpi.

Valsts iestāžu koordinācijas kvalitāte un sabiedrības mobilitāte, būtu kopā ar valsts aizsardzības un militārās industriju valsts apziņošanas sistēmas pilnvērtīgu izveidi un funkcionēšanu, ieskaitot efektīvu īsziņu sistēmu, kā arī citas iespējamas inovatīvas lietas ka atļautu savlaicīgi brīdināt cilvēkus un krīzes vadītājus, panākt efektīvas krīzes vadības sistēmas 21 gadsimtā izveidi LR. Savlaicīga un efektīva pieejamo glābšanas un palīdzības resursu koordinācijas un plānošanas valsts līmenī nepieciešamība.

Industrijas piedāvājuma apzināšana ārkārtas situāciju pārvaldībai un materiālo rezervju nodrošināšanai. Iespējamu aizsarg būvju pilnveidošana un izveide ar valsts plānveidīgu atbalsta programmas palīdzību.